Parasomnijas

Parasomnija ir neparasta uzvedība, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Parasomnijas var iedalīt divās lielās grupās – REM (rapid eye movement jeb ātro acu kustību) un NREM parasomnijas. Parasti parasomnijas ir labvēlīgas un lielākoties laika gaitā izzūd. Daļai cilvēku parasomnijas saglabājas arī pieaugušo vecumā. Jebkuru no parasomnijām var veicināt nepietiekams miega daudzums, maiņu darbs, dažādi medikamenti (piemēram, antidepresanti, antihipertensīvie medikamenti, astmas un alerģiju medikamenti, antibiotikas u.c.), dažādi miega traucējumi, kas “sašķeļ” miegu (obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms narkolepsija, miega-nomoda ritma traucējumi u.c.), drudzis, stress, alkohola un narkotisko vielu lietošana, galvas traumas, grūtniecība, infekijas un iekaisīgas slimības (piemēram, encefalīts), psihatriskas slimības (piemēram, depresija, trauksme u.c.).

Biežākās NREM parasomnijas raksturo nepilnīga uzmošanās no miega, ierobežota reaģēšana uz apkārtējo cilvēku stimuliem (piemēram, saucot vārdā). Lielākā daļa cilvēku neatceras šādas epizodes. NREM parasomnjas biežāk novēro nakts pirmajā pusē. NREM parasomnijas ir:

  • Staigāšana miegā jeb mēnesserdzība nozīmē, ka cilvēks nakts laikā atver acis, pieceļas no gultas, staigā pa māju kamēr vēl ir aizmidzis. Cilvēks izskatās pamodies, bet uz saucieniem vai pieskārieniem nereaģē vai paliek dusmīgs, agresīvs. Šīs parasomnijas laikā cilvēks ne tikai var staigāt pa māju, bet gan veikt daudz dažādas darbības – gatavot ēst, kārtot drēbes, braukt ar auto utt. Tādēļ ir palielināts risks ievainojumiem un drošība ir ļoti svarīga! Ja ģimenē ir kāds ar mēnesserdzību, tad vēlams novākt asus priekšmetus, lietas, vadus, kas mētājas uz grīdas un rada risku aizķerties.
  • Runāšana miegā. Arī šajā gadījumā cilvēks izskatās pamodies, lai gan ir dziļajā miegā. Runāšana miegā var būt no nesaprotamiem vārdiem, vienkāršiem teikumiem, līdz pat gariem un sarežģītiem monologiem. Lielākā daļa cilvēku piedzīvo kaut vienu šādu epizodi ar runāšanu miegā. 
  • Pamošanās ar apjukumu. Nosaukums var maldināt, jo patiesībā pamošanās nenotiek un cilvēks vēl joprojām ir dziļajā miegā. Cilvēks var piecelties sēdus, izskatīties apjucis, kaut ko nesakarīgu teikt, sakārtot gultasveļu un gulēt tālāk. Šajā gadījumā cilvēks no gultas neizkāpj. 
  • Nakts bailes – cilvēks pamostas satraukts, izskatās nobijies, acis plaši atvērtas, dažreiz raud, uz mēģinājumu nomierināt var reaģēt agresīvi, dusmoties, spert, sist, kliegt. Apkārtējiem šis skats var likties ļoti biedējošs.

REM parasomnijas parādās REM miega fāzē. Šajā miega fāzē smadzenes strādā līdzigi kā nomodā, acis strauji kustas, bet ķermeņa muskuļi ir īslaicīgi paralizēti. Lielākoties sapņi ir redzami šajā miega fāzē. REM parasomnijas vairāk ir nakts otrajā pusē. Pie REM parasomnijām pieder:

  • Murgi – ir intensīvi, spilgti biedējoši sapņi. Cilvēki pamostas no murgiem izteikti satraukti, nobijušies, var pamosties ar skaļu kliedzienu. Var būt sajūta, ka ir apdraudēta dzīvība vai drošība. Atšķirībā no nakts bailēm, pamostoties murgu laikā, cilvēks atceras redzēto, var to pastāstīt. 
  • Izolēta miega paralīze. Šajā gadījumā muskuļiem saglabājas REM miega fāzei raksturīgā muskuļu paralīze. Šī parasomnija galvenokārt ir iemiegot vai pamostoties, un ilgst dažas sekundes līdz pāris minūtēm. Šāda sajūta – nespēja pakustināt ķermeni, var būt ļoti satraucoša un biedējoša. Miega paralīzi var pārtraukt, ja gultas partneris uzrunā vai pieskaras. 
  • REM miega uzvedības traucējumi vairāk sastopami vecākiem cilvēkiem. Normāli REM miega laikā muskuļi ir paralizēti, lai mēs sapņos redzēto nesāktu īstenot dzīvē (piemēram, vicināties ar rokām kā cīnoties ar ļaundariem). Šīs parasomnijas laikā REM miega paralīze pazūd, kas nozīmē, ka cilvēks miegā var kliegt, skriet pa māju, agresīvi uzvesties, mēģināt sist vai vicināties ar rokām utt. Arī šīs parasomnijas gadījumā tā pat kā mēnesserdzības laikā, ir liels risks ievainojumiem! Daudziem cilvēkiem, kam ir šī parasomnija, ir kāda neirodeģeneratīva slimība (piemēram, Parkinsona slimība).

Jebkuru parasomniju gadījumā pirmā ārstēšanas metode ir miega higiēnas ievērošana! Iet gulēt un celties vienā laikā. Mazināt alkohola un atkarību izraisošo vielu lietošanu. Ārstēt jebkādas citas slimības, kas var traucēt miegu. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama medikamentoza terapija. Un svarīgi ir traumu profilakse – droša vide mājās!