Bezmiegs

Nākamā dienā pēc mazgulētas nakts cilvēks jūtas noguris, miegains, neizgulējies, ir grūti koncentrēties dienas laikā. Šādām sūdzībām esot 3 naktis nedēļā vismaz mēnesi, var diagnosticēt bezmiegu.
Bezmiegs ir biežāk sastopams sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem, kā arī tiem, kam ir paaugstināta psihoemocionālā slodze ikdienā. Jo ilgāk būs bezmiega simptomi, jo lielāks risks, ka attīstīsies bailes no nespējas iemigt vakarā. Tam sekos stress par miegu, un vēlāk pievienojas trauksme pirms gulētiešanas.Izdala tā saucāmo “psihofizioloģisko bezmiegu”, kad tas rodas “ne no šā, ne no tā” vai arī esot kādiem strasainiem faktoriem, kuri provocē traucējumu attīstību. Taču bezmiegs var būt kā viena no citu traucējumu izpausmēm.

Bezmiega cēloņi varētu būt sekojoši:

saprindzinājumu
trauksmi
uztraukumiem ikdienā
garastāvokļa pazemināšanos tuvāk gulētiešanas laikam
“domu skriešanu vakarā”
List miega daudzumu, personīgām problēmām, veselības stāvokli
psihisku un fizisku nogurumu no rīta
nomākumu, uztraukumu, aizkaitinājumu dienas laikā

Izdala tā saucāmo “psihofizioloģisko bezmiegu”, kad tas rodas “ne no šā, ne no tā” vai arī esot kādiem strasainiem faktoriem, kuri provocē traucējumu attīstību. Taču bezmiegs var būt kā viena no citu traucējumu izpausmēm.

Cilvēki ar bezmiegu bieži sūdzas par:

stress, pārdzīvojumi, pārmaiņas darbā vai personīgajā dzīvē
pārmantots trauslāks miegs no vecākiem, vecvecākiem
maiņu darbs, ceļošana, šķersojot vairākas laika joslas
List psihistriska saslimšana, piemēram, depresija, bipolāri traucējumi, trauksme, panica
somatiskās saslimšanas: hroniskā nieru mazspēja, reimatoloģiskās saslimšanas, miega apnoja un daudzi citi
noteiktu medikamentu lietošana

Bezmiegs ir saitīts ar sirds-asinsvadu sistēmas darbības traucējumiem, diabēta risku, paaugstinātu asinsspiedienu, aptaukošanos, kā arī kognitīviem traucējumiem. Tātad rodas koncentrēšanās grūtības, uzmanību grūtāk noturēt kādai nodarbei, parādās arī grūtības augstākās kognitīvās funkcijās – problēmu risināšana, analizēšanā. Tāpat arī ļoti ilgs bezmiegs ir saistīts ar paaugstinātu kardiovaskulārās mirstības risku. Miegainība pa dienu slikta miega dēļ mazina seksuālo vēlmi, pasliktina ādas stāvokli, saistīta ar augstāku risku depresijai.

Bezmiega negatīvie efekti uz veselību:

koncentrēšanās un atmiņas pavājināšanās
sirds-asinsvadu saslimšanu risks paaugstinās (hipertenzija, aritmijas)
pazeminās imunitāte, pieaug risks infekcijām
paaugstinās risks cukura diabēta attīstībai, pieaug aptaukošanās risks
pazeminās kognitīvās funkcijas – grūtāk plānot, mērķtiecīgi darboties, analizēt
paaugstinās onkoloģisko saslimšanu risks

Bieži vien cilvēki paši sekmē akūta bezmiega pārvēršanos hroniskajā problēmā. Tas notiek tad, kad cilvēki mēģina “atgūt sev vairāk miega, lai kompensētu sliktāk gulētu nakti”, taču tas tikai sekmē apburto loku un režīma arvien izteiktākus traucējumus.

Faktori, kuri sekmē bezmiegu:

palikšana gultā bez iemesla (piem. TV skatīšanās gultā utt.)
centieni dabūt vairāk miega pēc slikti gulētās nakts (uzturas gultā ilgāk nekā parasti)
gulēšana vairāk par 40 minūtēm dienā
došanās gulēt agrāk nekā ierasts
domāšanas novirzīšana vienīgi uz problēmām ar miegu

Bezmiega ārstēšana ir pasākumu komplekss, kur liela loma ir paša cilvēka darbībai un motivācijai. Tas sevī ietvēr, pirmkārt, bezmiega iemesla identificēšanu, ko dara kopā ar speciālistiem, izslēdzot fizisko un psihisko saslimšanu. Taču līdz konsultācijai pie speciālista, iespējams uzsākt pasākumus, kā, piemēram, miega higiēnas ievērošana, kā arī pirms vizītes vēlams aizpildīt miega dienasgrāmatu par 2 nedēļām.