Centrāla miega apnoja
Centrāla miega apnoja nozīmē, ka smadzenes nesūta signālu elpošanas muskuļiem veikt ieelpu miegā, tādējādi veidojas pauzes elpošanā. Atšķirībā no obstruktīvas miega apnojas, centrālu apnoju gadījumā gaisa plūsmai elpceļos nekas netraucē, bet ieelpa netiek veikta. Tādējādi nakts laikā var tikt novērota elpošanas apstāšanās. Tāpat kā obstruktīvas miega apnojas gadījumā, arī centrālu apnoju gadījumā miegs ir sašķelts un cilvēks jūtas neizgulējies. Centrāla miega apnoja var izraisīt dažādas neiroloģiskas slimības (piemēram, Parkinsona slimība, Alcheimera slimība, audzējs, encefalīts, pēc insulta vai traumas), sirds mazspēja un aritmijas (priekškambaru fibrilācija), hipotireoze, nieru mazspēja. Risks centrālām apnojām palielinās ar vecumu (izteiktāk pēc 65 gadu vecuma). Centrālu apnoju risku risku palielina arī opioīdu, benzodiazepīnu, antidepresantu, antikonvulsantu, muskuļu relaksantu lietošana. Ja cilvēkam ir centrālas apnojas, tad gultas biedrs var atzīmēt elpošanas apstāšanos, kam seko skaļa ieelpa. Dienas laikā var just nogurumu, pastiprinātu miegainību, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumus, garastāvokļa izmaiņas, galvassāpes. Arī centrālas apnojas kā jau elpošanas traucējumi miegā palielina risku nopietnām slimībām – insultam, paaugstinātam asinsspiedienam, aritmijām, diabētam. Ja ir aizdomas par centrālām apnojām, tad nepieciešams veikt miega izmeklējumus.