Kādēļ miegs ir svarīgs?
Miegs ir fizioloģisks process, kura laikā notiek mūsu organisma atpūta un atjaunošanās, tiek regulēts dažādu ķīmisko vielu līdzsvars organismā un vielmaiņa, kā arī tā laikā smadzenes attīrās no blakusproduktiem. Miegs ir būtisks labas veselības priekšnosacījums.
Lai cilvēkam būtu labas aizsargspējas jeb laba imūnās sistēmas darbība, ir jābūt kvalitatīvam miegam, bet arī imūnās sistēmas aktivitāte var ietekmēt miegu. Miega laikā notiek imūnās sistēmas atjaunošanās, dažādu iekaisuma faktoru ražošana, un izteiktāk veidojas šūnas, kas iznīcina slimību ierosinātājus, palīdzot cīņā ar infekciju, tādēļ, piemēram, akūtas slimošanas laikā biežāk jūtamies miegaini – organisms cīnās ar infekciju. Turpretim slikts, nekvalitatīvs un nepietiekams miegs var veicināt organisma aizsargspēju mazināšanos, kas var izpausties ar lielāku uzņēmību pret infekcijām un biežāku slimošanu.
Miegs piedalās arī vielu apmaiņas (vielmaiņas) regulācijā. Miegā vielmaiņas ātrums samazinās par aptuveni 15%, un šajā laikā ir nepieciešams mazāks enerģijas daudzums bāzes funkciju uzturēšanai (elpošana, sirdsdarbība u.c.). Nepietiekams miega daudzums var rezultēties ar hormonālu nelīdzsvaru, virssvaru, cukura vielmaiņas traucējumiem, insulīna rezistenci, risku cukura diabēta attīstībai u.c. Piemēram, hormons leptīns mums liek justies paēdušiem, bet hormons grelīns – izsalkušiem. Nepietiekama un nekvalitatīva miega rezultātā asinīs samazinās leptīna līmenis un palielinās grelīna līmenis, liekot mums justies izsalkušiem. Biežāk pēc šādas slikti gulētas nakts gan īstermiņā, gan ilgtermiņā roka stiepjas pēc trekniem, garšas piesātinātiem un kalorijām bagātiem ēdieniem, un enerģijas līmenis krītas, veicinot liekā svara veidošanos, kas savukārt var būt cēlonis ne tikai virknei citu slimību, bet arī nopietniem elpošanas traucējumiem miegā, vēl vairāk negatīvi ietekmējot miegu.
Miega laikā notiek dažādi procesi sāpju modulācijai, kas ietver vairāku neirotransmiteru un hormonu izdali, kas piedalās sāpju regulācijā, piemēram, serotonīns un kortizols. Turpretim dienas laikā, ja iepriekš ir bijis slikts miegs, samazinās dopamīna izdalīšanās – dopamīns veicina sāpju mazināšanos, līdz ar to šajā situācijā ir pastiprināta sāpju sensitivitāte. Cilvēkiem, kuri cieš no ilgstošiem miega traucējumiem, ir augstāks risks, piemēram, fibromialģijas un migrēnas attīstībai. Kvalitatīvs miegs ilgtermiņā var palīdzēt hronisku sāpju mazināšanā, paaugstinot sāpju slieksni; dažās publikācijās pat ir minēts, ka labs miegs var aizvietot pretsāpju medikamentus.
Kvalitatīvs un pietiekams miegs veicina normālas kognitīvās jeb domāšanas spējas, tai skaitā uzmanību, koncentrēšanās un spriestspējas, reakcijas laiku, kritiku, problēmu risināšanu, radošumu, nostiprina un stabilizē nomoda laikā iegūtās atmiņas u.c. Miega laikā notiek arī smadzeņu attīrīšanās no blakusproduktiem, bet nepietiekama miega gadījumā tie var uzkrāties patoloģiskā daudzumā, rezultējoties ar kognitīviem traucējumiem. Pat nedaudz samazināts miega daudzums var negatīvi ietekmēt dažādus domāšanas procesus. Piemēram, pēc slikti gulētas nakts cilvēks nākamajā dienā bieži ir miegains, var būt grūtības noturēt uzmanību, pielāgoties, grūtības veikt loģikas vai matemātikas uzdevumus. Ilgstošā laika periodā šie traucējumi var kļūt izteiktāki, bet cilvēkam var zust kritika pret notiekošo, var veidoties viltus atmiņas, kā arī ilgstoši nekvalitatīvs, nepietiekams miegs var būt risks demences attīstībai, piemēram, Alcheimera slimībai, kuras gadījumā smadzenēs patoloģiskā daudzumā uzkrājas beta-amiloīds. Interesanti – pētījumos ir pierādīts, ka, pat vienu nakti guļot nepietiekami, galvas smadzenēs palielinās beta-amiloīda daudzums.
Miega laikā, sevišķi ātro acu kustību (REM – rapid eye movement) jeb sapņu miega laikā notiek emocionālo pieredžu pārstrāde. Šajā laikā smadzenes spēj atdalīt emocijas no notikuma, palīdzot dziedēt emocionālās traumas. Pierādīts, ka miegs arī spēj mazināt negatīvo pieredžu atmiņas mazāk uzmācīgas. Nepietiekama miega gadījumā cilvēks biežāk jūt negatīvas emocijas – aizkaitināmību, dusmas, skumjas, nomāktību, trauksmi, pārlieku lielu stresu, un samazinās pozitīvās emocijas. Neizgulējies cilvēks biežāk ir noguris, kašķīgs, īgns un neapmierināts, mēdz būt arī emocionāla labilitāte – straujas emociju un garastāvokļa maiņas, grūtības kontrolēt savas emocijas. Miega trūkums var pasliktināt arī jau esošus citus psihiatriskus un somatiskus stāvokļus, piemēram, trauksmi, depresiju, paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju, virssvaru, elpošanas traucējumus miegā, kas vēl vairāk negatīvi ietekmē garastāvokli. Turpretim pietiekams daudzums kvalitatīva miega kopā ar citiem faktoriem sekmē optimālu emociju regulēšanu, augstāku enerģijas līmeni, labāku garastāvokli un vispārējo labsajūtu.
Seksualitāte ir būtiska cilvēka dzīves joma, un tas ir komplekss jēdziens, kas ietver dažādus aspektus, tai skaitā fiziskos, emocionālos, sociālos un citus. Gan sievietēm, gan vīriešiem nekvalitatīva un nepietiekama miega rezultātā var attīstīties seksuāla disfunkcija, kas ietver samazinātu interesi par seksuālu aktivitāti, grūtības sasniegt orgasmu, sāpīgu dzimumaktu, erektilu disfunkciju u.c. Piemēram, sievietēm bezmiega gadījumā samazinās interese par seksuālu aktivitāti, samazinās uzbudinājums. Pierādīts, ka, ja sieviete guļ par 1 stundu vairāk, iespēja, ka viņa iesaistīsies seksuālā aktivitātē, ir par 14% lielāka. Savukārt vīriešiem, guļot mazāk kā 5 stundas diennaktī pat tikai dažas naktis, samazinās testosterona līmenis par aptuveni 10%. Arī fragmentēts miegs, nepietiekams miegs un citas neārstētas miega slimības, tai skaitā obstruktīva miega apnoja (OMA), var negatīvi ietekmēt seksuālo funkciju un izpausties, piemēram, ar erektilu disfunkciju.
Ņemot vērā visus augstāk minētos punktus, miegam noteikti ir jābūt prioritātei mūsu ikdienā.
Dr. Sintija Strautmane,
Neiroloģe – miega speciāliste
Vairāk par miegu lasi:
Dr. Marta Celmiņa. Kas ir somnoloģija jeb miega medicīna? Šeit ieskats arī diennakts ritma jeb iekšējā pulksteņa traucējumos.
Pieejams: https://arsts.lv/jaunumi/marta-celmina-kas-ir-miega-medicina
Dr. Marta Celmiņa, dr. Una Purviņa. Miegs – labākais ārsts. Kā miegs palīdz mums pretoties slimībām?
Pieejams: https://arsts.lv/jaunumi/marta-celmina-una-purvina-miegs-labakais-arsts